Latvijas pilskalni un apmet?u vietas

1211. gad? l?gum? par latga?u zemju sadal?šanu starp ordeni un b?skapu min?ts novads "Aszute", kuru v?sturnieki vienpr?t?gi tulko ar Asotes v?rdu (t? dom? ar? v?cu v?sturnieki un valodnieki B?lenšteins, D?rings). Asotes pilskalns ir apm?ram 2 km augšup pa Daugavu no Krustpils. K?dreiz, Daugavai esot daudz plat?kai, tas atradies st?vaj? upes krast?. V?l?k Daugavas straumes skalojuš?s k?du puskilometru no pilskalna, vien?gi maz? Asotes jeb Lagzdes up?te (tagad reiz?m saukta praktisk?k - par D?rzup?ti), apliecot pilskalnu no dienvidiem, austrumiem un da??ji no zieme?iem, palikusi kalnam uztic?ga. Pirm? pasaules kara tranšejas atsegušas pilskaln? bag?tu m?t?u k?rtu, daudzas bronzas rotaslietas, trauku lauskas un daudzas og?u k?rtas, kas liecina par pi?u izpost?šanu un iešanu boj? ugunsgr?kos (14 reizes!).
Izrakumi arheolo?es E.Šnores vad?b? 1949.-1954. gad? to visu apstiprin?ja, dodot zi?as ar? par pils apdz?vot?bu: no 1.g.t.p.m.?. l?dz 13. gadsimtam. Tas viss liecina, ka pilskalns 11.-12. gadsimt? bijis novada administrat?vais un milit?rais centrs.

(V.Villeruša)

Pilskalns ir savrups dolom?tu kalns, apdz?vots jau 1.g.t.p.m.?ras, ziedu laikus sasniedzis 4.-8. gadsimt?, kad uzb?rts valnis un izveidotas divu rindu gu?koku aizsargsienas.

Atska?u hronika par c??u leišu un orde?a br??u starp?:
"..Un pameta uz lauka ??l?m
No vi?u rok?m dažu beigtu,
K? v?rdu es jums nepateiktu.
Daudz zirgu tie tur atst?ja -
Pie Dign?jas tas notika.."

Kauj? leišiem esot bijuši vair?k nek? 600 kritušo. Par Dign?jas pili varam las?t ar? Indri?a hronik? - 1209. gad? no v?cu uzbrukuma tur patv?ries Jersikas valdnieks Visvaldis (V. Villeruša)

Uzcelta bru?inieku pils

Vendu (Venti?u) pilskalns, v?l?k C?su 1. nocietin?jums

Iesp?jama vieta 1259.g. b?v?taj?m orde?a fortifik?cij?m pret zemga?iem. (Henricus Lettus / Indri?a hronika). Dab? sagalb?jušies va??i, kas škiet, m?ksl?gas izcelsmes

Pilskalna viet?- bru?inieku pilsdrupas

Viens no lab?k nostiprin?tiem pilskalniem kuršu Bandavas valst?

Sesku kalns

(akmenslaikmeta apmetnes paz?mes)