LPMA - Viduslaiku pilis

0: ?dažu orde?a pils vieta

?dažu pils (Neuermuhlen) pirmoreiz rakstos min?ta 1299. gad?.  C?lis Livonijas ordenis.
    1624.-1625. g. Vidzemes arklu rev?zij? uzr?d?ts, ka pilsnodedzin?ta un izpost?ta. Lietojami daži pagrabi un daži velv?tikambari.
    1656. g. pili izpost?jis krievu karasp?ks.
    1706. g. drupas uzspridzin?tas un akme?i izmantoti Bukultumuižas b?vei un Daugavgr?vas cietoksnim. Palikušas vien tor?a drupas,kuras bijušas v?l 1798. g.
Vieta mekl?jama Juglas kan?la, kas savieno Baltezeru un ??šezeru,kreisaj? krast?. Bijuš?s padomju armijas kara b?zes teritorij?, blakus?denstornim, neliels paaugstin?jums.
Foto: A.Br?velis 2009,J.C.Brotze 1798,
Par ?dažu pili pres?
Apl?ko apk?rtni
Krieviski no travelzone

1: Aizkraukles (Vecaizkraukles) pilsdrupas

Livonijas orde?a komtura, v?l?k landmaršala pils.
?kas b?v?šanas gads: 1224, Senais nosaukums: Alt-Ascheraden
NB! (saliktas abas pilis pagaid?m kop?)

Foto: J.C.Brotze Aizkraukles muižas drupas 1806
J.Sedols 2000

Par Aizkraukles pili pres?
Apl?ko apk?rtni
Par Vecaizkraukli krieviski

2: Aizputes Livonijas orde?a pils drupas

 

  13.-14. gs. b?v?ta regul?ra pl?nojuma kastelas tipa orde?a pils arst?ra torni un koka ?k?m pagalm?. 15. gs. ?rpus?, pie pils apk?rtm?ra,uzb?v? austrumu korpusu. P?c Livonijas kara pils netiek izmantota un1555. gad? rakst?tos avotos t? min?ta k? lab?bas noliktava. 16. gs.beig?s - 17. gs. s?kum? pili atjauno un no t? laika pagalm? virsv?rtiem saglab?jies apmetums ar greznu un bag?t?gu dekorat?vo apdarisgrafito tehnik?.
 Pils b?vapjomi ir av?rijas st?vokl?: ?kai da??ji nav jumta, iebrukušivisi 1. st?va p?rsegumi un nesoš?s š??rssienas, sagruvuši apvalkd?ne?i,iebrukusi da?a pagraba velvju p?rseguma, p?r?jie av?rijas st?vokl?.
    1990. g. uzs?kti rekonstrukcijas darbi, bet tika p?rtraukti. Vair?kk?rt veikta apsekošana.  1997. g. izstr?d?ts projekts sienu enkurošanai un jumta konstrukciju izb?vei, kas da??ji realiz?ts D korpusa da??. 1999. g. veikta neliela pils m?ra konsrv?cija nelielam pils posmam labaj? sp?rn? - uzlikts daksti?u jumts.
Foto:.J.Sedols 1999; Dziedava.lv 2007, Wolf, Aizpute 19gs.

Par Aizputes pili pres?
Apk?rtnes foto

3: Alsungas pils

14. gs. 1. pus? b?v?ta regul?ra kastelas tipa orde?a pils ar priekšpili. Priekšpils saimniec?bas ?kai pieb?v?ta pie apk?rtm?ra dienvidu sienas 15. gs. V?l?k uzc?la otro - dz?vojamo st?vu. 15. gs. beig?s 16. gs. s?k. b?v?ti apa?ie aizsardz?bas tor?i. Karos pils vair?kk?rt post?ta un nav atjaunota, l?dz 18. gs. s?k. ?kas ir man?mi sadrupušas. Saglab?jušies apa?ie tor?i un priekšpils dienvidu korpuss, kas ir vislab?kaj? st?vokl?. 1738. g. pilsmuiža k??st par hercoga Ernesta Johana B?rona ?pašumu....
Foto:W.S.Stavenhagen 1866, L.Lupi?e, 2005; A.Br?velis 2008

Par Alsungas pili pres?
Apk?rtnes foto
Krieviski no travelzone

4: Altenes orde?a pils

Altene bijusi orde?a Aizkraukles komturejas pal?gpils. Pils p?tnieki uzskata, ka pils tikusi celta 14. gs. otraj? pus?.
Gan par pils celšanu, gan nopost?šanu, v?sturisku avotu nav. Ir vien?gi rakstiskas liec?bas, ka 1467. g. Altene ir bijusi iek?auta pi?u sarakst?, bet 1555. g. sarakst? vairs Altenes v?rds nepar?d?s. 19. gs. otraj? pus? un 20. gs. pirmaj? pus? Altenes pilsdrupas bija popul?rs t?risma apskates objekts. Bet, P?avi?u HES celtniec?bas laik?,1956. g. Altenes pilsdrupu m?ri tika uzspridzin?ti.
Par Altenes pili pres?

Foto:Kuntze 1829; J.C.Brotze 1802

5: Al?ksnes pilsdrupas

14.gs. Al?ksnes pils pieder?ja Livonijas ordenim. Komtura Gerlaha fon Harena laik? konventam tika pieb?v?ts apk?rtm?ris, v?rti ar cvingeru un p?r?jie devi?i tor?i. 1481.g. Al?ksni p?rvald?ja Venem?rs fon Firstenbergs (šaj? laik? pils p?rcieta vienu no pirmajiem krievu karasp?ka aplenkumiem). 1560.g. pils komturs Everts fon Z?bergs bez kaujas padev?s krievu karavadonim Kurbskim. Orde?mestrs Z?bergu par nodev?gu g??vul?bu ieslodz?ja Salaspils cietoksn?. Krievi notur?j?s Al?ksnes pil? l?dz pat 1581.g. bija spiesti to nodot po?iem. 1600.g. pili iekaroja zviedru karasp?ks, bet jau p?c gada po?u karasp?ks pili atkaroja. 1625.g. pili aplenca un ie??ma zviedri. 1658.g. pili p?r??ma cara Alekseja Mihailovi?a karasp?ks. 1661.g. pili p?r??ma zviedri. Karalis pieš??ra Al?ksni Gustava Horna ?imenei, kas taj? saimniekoja l?dz pat 1682.g. muižu redukcijai. 1702.g. Vidzem? iebruka krievu karasp?ks. Kapteinis Vulfs un junkurs Gotl?bs uzspridzin?ja pils pulverpagrabus.
Pilsmuiža veidoj?s ezera krast? pie salas jau 18.gs. s?kum?, kad tikauzb?v?ta amp?ra stila koka kungu m?ja - t.s. Ozolkoka pils, kuru1902.g. nodedzin?ja nemiernieki. Jauna kungu m?ja - tagad?j? Vec? pilstika celta 18.gs.b. klasicisma stil?. Ap kompleksu parks.
Par Al?ksnes pilsdrup?m pres?

 Foto: J.C.Brotze 1802; L.Lupi?e, 2004, J.Sedols 2000

6: ?raišu pilsdrupas

Pils celta 1226. gad?, nopost?ta vienlaikus ar bazn?cu - 1577. gad?. Valsts noz?mes arheolo?ijas piemineklis.
    Kastelas tipa pils atrd?s ?raišu ezera rietumu krasta pussal?. Pilij ir kvadr?ta forma, kas orient?ta p?c debesspus?m. Pili no priekšpils atdala dzi?š aizsarggr?vis. Priekšpils ar? nocietin?ta ar gr?vi un valni, kas vis? platum? atdala pussalu no krasta.
    Pils ir past?v?jusi l?dz 17. gs. s?kumam. 17. gs. dokumentos tiek min?tas vairs tikai pilsdrupas.
    Ar? t?s pak?peniski nojauktas, akme?us izmantojot muižas, bazn?cas un citu ?ku celtniec?bai.
Par ?raišiem pres?

Foto: J.C.Brotze 1772; A.Br?velis 2009

?raišu pilsdrupas

7: ?rlavas b?skapa pils (vieta)

?rlavas pils bijusi Kurzemes b?skapijas pils. 1253. g. p?c kuršu zemjudal?šanas starp ordeni un Kurzemes b?skapu ?rlava non?ca b?skapijasvald?jum?. Pils celšanas gads nav zin?ms. Pilsnovads pirmo reizirakst?tajos avotos par?d?s 1497. g., t?d?? pils var?tu b?t celta pirmsš? gada, t?tad tikai 15. gs. K? pils ?rlava min?ta 1555. g. Livonijaspi?u sarakst?.
     1999. g. apskatot ?rlavas muižas centru, netika atrastasnek?das zemes nocietin?jumu p?das, ne viduslaiku m?ru paliekas. Vien?g?varb?t?ja nocietin?jumu atraš?n?s vieta var?tu b?t zieme?u pus? esoš?l?zen? gravi?a
     ?rlavas pils tiek pieskait?ta pie varb?t?j?m pil?m, tom?rvisi 20. gs. Latvijas pi?u p?tnieki to ietv?ruši savos m?ra pi?usarakstos.

8: Augstrozes vasa?u pils

  Augstrozes pilskaln? redzam?s pilsdrupas ir 1272. gad? celt?s R?gasarhib?skapa vasa?a pils atliekas. Pils celta uz augstienes, ar domu, kakalna st?v?s malas b?s k? aizsardz?ba.
     1601. g. pili izlaup?juši un izdedzin?juši po?i un tat?ri. Pils v?l?k nav atjaunota.

Par Augstrozi pres?
Foto:J.Sedols 2000

9: Baltavas b?skapa pils

10: Bauskas orde?a pils

M?sas un M?meles satek? 1443. g. b?v?ta neregul?ra pl?nojuma orde?apils, kuras v?rti atrad?s starp diviem tor?iem. Galvenais tornis bija22m augsts ar zvaigž?u velv?m un kam?nu 2.st?v?. L?dz 16.gs. beig?m piepils past?v?ja ar? apdz?vota vieta jeb miests. 1580.- 1596. g.priekšpils viet? uzcelta Kurzemes hercoga rezidence manierisma stil?.  Pils zelmi?os bijušasakmen? kaltas vol?tas un dekorat?vie elementi, bet pie galven?s ieejasakmens port?ls un uzejas k?pnes, kuras kop? ar port?lu 17.beig?snojauca. 17.gs.b.-18. gs. s?k. pie pils izb?v?ti zemes nocietin?jumi.1706.g. Zieme?u kara laik? pils uzspridzin?ta.
Par Bauskas pili pres?
Foto: J.C. Brotze 1806; no Bauskas pils muzeja arh?va, 2002; A.Br?velis 2008
Bauskas orde?a pils

11: B?rzaunes vasa?a pils

Bijus? b?skapa vasa?a T?zenhauzena dzimtas pils celta 14. gs., pirms 1382. gada.
P?c Rusova hronikas,1577. g. pili ie??mis un izlaup?jis maskaviešu karasp?ks. 1578. g. to p?r??muši po?i, bet 1582. g. t? atdota atpaka? Heinriham fon T?zenhauzenam.
1622. g. zviedri B?rzaunes pili pieš?ir Johanam Baneram. 1633. g. pils ir iek?auta to zviedru pi?u sarakst?, kuras b?tu j?labo.
Tiek uzskat?t, ka pils tikusi pamesta 17. gs. otraj? pus? vai Zieme?u kara laik?.
19. gs. s?kum? pils viet? jau bijušas drupas, vien?gi apa?ais torn?tis esot bijis gandr?z s?kotn?j? augstum?.
Pilsdrupas izpost?tas Otr? pasaules kara laik?.
Tagad viss, kas ir palicis, ir ieaudzis kokos un kr?mos.
Par B?rzauni pres?
Foto:K.Kuntze 1829, J.Sedols 2000

12: Bramber?es muiža (Brandenburg)

Sen?k?s celtnes da?as ar hipokausta apkuri un aizargm?ri ar v?rtiem liecina, ka nocietin?ta ?ka šeit atradusies jau kopš viduslaikiem, katr? zi?? pirms 1600. gada (1675.gada pirkšanas dokumentos t? jau saukta par "vecu"). Patreiz?j? kungu m?ja celta v?l?k, ap 1743. gadu.
Par Bramber?es muižu pres?
Foto: Denings 1835; A.Br?velis 2007

13: Burtnieku muiža

Burtnieku orde?a pils celta 1305.-1366. g., pie kuras v?l?k izveidoj?s apdz?vota vieta un muiža. 17. gs. Gustavs ?dolfs muižu d?vina Okenšternam, bet p?c muižu redukcijas t? k??st par kro?a muižu.
Par Burtnieku pili pres?
Foto:J.C.Brotze 1790

Burtnieku muiža

14: C?su pils

C?su viduslaiku pils bija viens no pirmajiem m?ra nocietin?jumiem, ko sen?s Latvijas teritorij? uzc?la v?cu krustneši. Gadsimtu gait? saglab?jies pils celt?u komplekss uzl?kojams k? monument?l?s arhitekt?ras piemineklis, kur? atspogu?ojas Livonijas perioda celtniec?bas trad?cijas un m?kslas stilu iez?mes.
Pied?v? pils apskati un programmas pil?.

15: Cesvaines pils

1399.g. celt? arhib?skapa fon Wallenrodta pils 1633.g. zviedru rev?zijas laik? uzskat?ta par pietiekoši nocietin?tu, tom?r jau 1656. g. t? tika gal?gi nopost?ta un šobr?d redzama tikai pils vieta. Atrodas pie muižas pils.
Par Cesvaines pili pres?

Foto: L. Lupi?e, 2007

LV  Cesvaines Pils

EN  Cesvaine Manor

LT C?svain?s pilis

DE Schloss Cesvaine

RU  ?????? ????????

16: C?ravas pils (vieta)

C?ravas (Zirau) Kurzemes b?skapijas pils, 13.gs., nav saglab?jusies.
 Vec?k?s rakst?t?s zi?as 1347.g.28.j?l.
Par C?ravas pili pres?

Foto: W.S.Stavenehagen 1866

17: Daugavgr?vas (Neumünde) cietoksnis

Jaunais cietoksnis (1567?)...

Foto:(neatsifr 1701), J.C.Brotze; A.Br?velis 2008

18: Daugavgr?vas (1) b?skapa pils

  Daugavgr?vas v?rds min?ts jau 1205.g., kad b?skaps Alberts uzc?lacisterciešu Sv?t? Nikolaja klosteri apm?ram 10 km uz Z no R?gas, pietoreiz?j?s upes gr?vas, vec?s Daugavas labaj? krast?, tagad. Airu iel?79a. ?kai bija stat??iska funkcija - k? postenis pie R?gas j?rasv?rtiem t? pal?dz?ja kontrol?t tirdzniec?bas ce?u uz ostu un ar?piesedza R?gu uzbrukuma gad?jum?. 1228.g. august? kurši un zemga?iuzbruka R?gai un ie??ma klosteri, bet m?kus nogalin?ja. 1297.g. R?gasj?ras v?rti bija str?dus objekts R?gas pils?tas un Livonijas orde?ac???s un klosteris tika izpost?ts.
     1305.g. atjaunoto klosteri p?rdeva ordenim un t? viet? tikauzcelta nocietin?ta pils, kas bija komturijas centrs. 16.gs. ap piliuzb?ra zemes nocietin?jumus. 17.gs. p?c vec?s Daugavas aizs?r?šanaspils zaud?ja milit?ri strat??isko noz?mi un 1680.g. nocietin?jumi tikanojaukti, bet 1901.g. šaj? viet? tika veikti arheolo?iskie izrakumi. (D.Albina)  Daugavgr?vas v?rds min?ts jau 1205.g., kad b?skaps Alberts uzc?lacisterciešu Sv?t? Nikolaja klosteri apm?ram 10 km uz Z no R?gas, pietoreiz?j?s upes gr?vas, vec?s Daugavas labaj? krast?, tagad. Airu iel?79a. ?kai bija stat??iska funkcija - k? postenis pie R?gas j?rasv?rtiem t? pal?dz?ja kontrol?t tirdzniec?bas ce?u uz ostu un ar?piesedza R?gu uzbrukuma gad?jum?. 1228.g. august? kurši un zemga?iuzbruka R?gai un ie??ma klosteri, bet m?kus nogalin?ja. 1297.g. R?gasj?ras v?rti bija str?dus objekts R?gas pils?tas un Livonijas orde?ac???s un klosteris tika izpost?ts.
     1305.g. atjaunoto klosteri p?rdeva ordenim un t? viet? tikauzcelta nocietin?ta pils, kas bija komturijas centrs. 16.gs. ap piliuzb?ra zemes nocietin?jumus. 17.gs. p?c vec?s Daugavas aizs?r?šanaspils zaud?ja milit?ri strat??isko noz?mi un 1680.g. nocietin?jumi tikanojaukti, bet 1901.g. šaj? viet? tika veikti arheolo?iskie izrakumi. (D.Albina)
Foto: Daugavgr?vas cietoksnis 1601, R. Rimša

19: Dinaburgas cietoksnis

.
S?kotn?jais cietoksnis- celts 1582.g p?c Stefana Batorija pav?les. Vair?k?krt ie?emts un sagrauts.
Tagad?jais cietoksnis b?v?ts vec? cietokš?a viet? 1772..1810.-1812..g
Foto:Dinaburgas cietoksnis 1655.g.

20: Dinaburgas pilsdrupas

Vec? Daugavpils jeb Vecdaugavpils bija orde?a pils, kas celta laika posm? no 1273. l?dz 1277. g. orde?a mestra Ernesta no Racenburgas vald?šanas laik?. Turkl?t past?v pie??mums, ka pils s?kotn?ji bijusi no koka.
Par Dinaburgu pres?
Foto: Borneo, 2003, JSedols 2000
 

21: Dundagas pils

 

13.gs. 3.cet. b?v?ta R?gas domkapitula kastelas tipa pils uz m?ksl?gi veidotas salas. S?kotn?ji pilij bija neliela priekšpils, kas pak?peniski tika iek?auta pils apjom?. 17.gs. beig?s to p?rb?v?ja par muižnieku kungu m?ju. 1683.g. blakus v?rtu tornim uzb?v?ta jauna kapella, bet 1685.g. priekšpils saimniec?bas pieb?v?m uzb?v?ts 2.st?vs. Iesp?jams, šaj? laik? nojaukta aizsardz?bas siena starp pili un priekšpili, veidojot vienotu ansambli. Parks.
Pili apsaimnieko pašvald?ba, pil? darbojas m?kslas skola, ir T?risma inform?cijas centrs.
Par Dundagas pili pres?
Foto no Dundagas pils arh?va

LV  Dundagas pils

EN Dundaga Castle

LT  Dundagos dvaras

DE  Schlossgut Dundaga

RU  ????? ??????? 

22: Durbes Livonijas orde?a pils drupas

Durbes pils bijusi orde?a Kuld?gas komturejas saimniec?bas pils.
18. gs. pilsdrupas atrodas Durbes pils?tas ?pašum?, kura 20. gs. ap t?m ier?ko parku.
Par Durbes pilsdrup?m pres?
 Foto. J.Sedols 1999

23: Dobeles orde?a pilsdrupas

Dobeles akmens pils tika celta 1335. g. zemga?u koka pils viet?, k? orde?a komtura pils. No 1345. - 1359. g. tika veikti v?l pils nostiprin?šanas darbi. Pils tika vair?kk?rt ie?emta un post?ta zviedru - po?u kara laik? - 1621., 1625., 1658., 1659. g. Zieme?u kara laik? 1701. g.pili v?lreiz ie?em zviedri. Pils bija apdz?vota l?dz 1730. g., p?c tam t? tika pamesta likte?a var? - pils?ti?as iedz?vot?ji izmantoja pils akme?us savu m?ju celšanai.
Par Dobeles pili pres?
 
Foto: J.Sturma z?m. 1661 (vietas lv);  J.C. Brotze 1792; L. Lupi?e, 2004
Dobeles Livonijas orde?a pils (drupas)

24: Dz?rbenes b?skapijas pils

Dz?rbenes pils bijusi R?gas arhib?skapa pils, kas kalpojusi k? pilsnovada centrs un Raunas pils blakus jeb saimniec?bas pils.
Pils celta uz pac?luma, kuru puslok? no rietumiem un zieme?ie norobežo viena liel?ka grava, bet no austrumiem - otra.
Da?a pi?u p?tnieku uzskata, ka pils tikusi celta 14. gs.
1485. g. Dz?rbenes pils pieder?ja arhib?skapam. 1530. g. t? tiek nodota arhib?skapijas koadjutoram Branderburgas Vilhelmam. Savuk?rt 1555. g. pils k??st par arhib?skapa kanclera Kristofa Štruca ?pašumu, bet jau 1556. g. to atkal p?rvalda ordenis.
Pils tiek izlaup?ta un izpost?ta Livonijas kara laik? 1559. g., kad tai uzbr?k Ivana IV karasp?ks.
17. gs. tiek piemin?ta vairs tikai Dz?rbenes muiža. B?v?jot Dz?rbenes muižu, viduslaiku pils pamaz?m izzuda.
Par Dz?rbenes pili pres?

Foto: K. G. Graß, 1786

25: ?doles pils

Piltenes b?skapijai 1264-1267.g. b?v?ta regul?ra kastelas tipa pils. Pagalma korpusi un apa?ais tornis celti 16. gs. No 1561. -1920. g. pils ir baronu B?ru ?pašums. 17.-18. gs. pils tiek paaugstin?ta, bet 1835.-41. g. pili p?rb?v? neogotikas stil?.

26: Emb?tes pilsdrupas un muiža

Emb?tes pils bijusi Kurzemes b?skapijas pils.
13. gs. pils neilgi atrad?s orde?a rok?s, bet jau 13. gs. beig?s pils atkal non?ca b?skapa rok?s. Tiek uzskat?ts, ka pils nopost?ta Zieme?u kara laik?.
Par Emb?ti pres?
 Foto: Wolf, ....; J.Sedols 2001

27: Emburgas orde?a vasa?a pilsvieta

Emburgas pils bijusi orde?a pal?gpils vai vasa?a dz?vesvieta, kura atradusies Livonijas ordenim piederoš?s zemga?u zem?s.
     Par viduslaiku m?ra pils esam?bu liecina J.Šturma 1661.g. z?m?jums, kur? Emburgas pils z?m?ta skat? no Lielupes pret?j?krasta. Pils att?lota k? gotikas stilam rakstur?ga ?ka ar pak?pjuzelmeni.
     Tiek izteikts pie??mums, ka t? var?tu b?t celta 15. gs.
     Dokumentos Emburgas v?rds par?d?s gan tikai 17. gs., kadEmburga pieder?jusi Kurzemes hercogam. P?c 1795. g. Emburga tiek min?tajau k? Kirevijas kro?a muiža.
     No Emburgas pils m?riem nekas l?dz m?sdien?m nav saglab?jies.
     Emburgas pilskalns atrodas Emburgas- Iecavas ce?a mal?.
Par Emburgu pres?

Foto: J.Šturma z?m?jums 1661.g, no Herdera instit?ta lapas

28: ?rg?u vasa?a pils

?rg?u (Erlaa) pils bija R?gas arhib?skapa vasa?u T?zenhauzenu pils.
J. G. Arnta min?tais pils celšanas gads - 1341. g. nav dokument?ri pier?d?ms. Dokumentos Erg?u pils pirmo reizi piemin?ta 1397. g.
P?c Rusova hronikas datiem, 1577. g. pili ie??ma maskaviešu karasp?ks.
T?zenhauzeni pili atguva 1589. g.
Ir zi?as, ka pils tikusi ie?emta ar? 1601. .g
Nav datu par laiku, kad pils tikusi pamesta. Ir tikai zin?ms, ka 1829. vai 1830. g., kad tika veidots pils z?m?jums mar??zam Paulu?i, no pils bija palikuša tikai dažu sienu drupas un v?rtu tornis piln? augstum?, kas sagrauts Otr? pasaules kara laik?. Tagad tor?a viet? ir tikai sarkanu ?ie?elu lausku kaudze

Par ?rg?u pilsdrup?m pres?
Foto: J.C.Brotze 1774 (?rg?u pils tor?i), W.Tusch 1830

29: ?r?emes pilsdrupas

?r?emes pils celta 14.-15 .gs. un bijusi sl?gta vientrakta b?ve ar diviem apa?iem aizsardz?bas tor?iem ap kvadr?tveida iekš?jo pagalmu. Sienas - laukakmens un ?ie?e?u m?ris. L?dz m?sdien?m saglab?juš?s aizsargsienas apm. 2 m augstum? un tor?a apjomi apm. 2 st?vu augstum?. Skaidri salas?ms pils pl?nojums.
    1986. pilsdrup?s veiksti konserv?šanas darbi zieme?u sienai, nepieciešama konserv?cijas darbu turpin?šana. M?sdien?s pilsdrup?s ier?kota br?vdabas estr?de.
Par ?r?emi pres?
Foto:J.C.Brotze 1773, J.Sedols 2000
?r?emes pilsdrupas

30: Gaujienas pilsdrupas

 
Gaujienas pils bija orde?a komtura pils, kura kopš 14. gs. vidus k?uva par Al?ksnes komturejas blakuspili. Prec?zs pils celšanas gads nav zin?ms, ta?u v?sturnieki pie?em, ka pils tikusi celta 13. gs. beig?s. 1558. g. pili nodedzina krievi.  1560. mestrs Gothards Ketlers k?d? sav? v?stul? Gaujienas pili nosauc par nodedzin?tu un nopost?tu. 1627. gada Gaujienas inventariz?cijas aprakst? var atrast sekojošus datus par pili - ir divi pace?amie tilti, apdz?vpts apakšst?vs, kapela. 1702. g. Zieme?u kara laik? pili ie??ma krievi. 18. gs. pils ir pamesta.
Gaujienas pils celšan?, kas noticis 1238. g., esot piedal?jušies visiapk?rtnes ?audis, kas sp?juši pacelt septi?as m?rci?as smagu akmeni.
Par Gaujienas pili pres?
 Foto no LPMA arh?va

31: Grobi?as viduslaiku pils drupas

Grobi?as pils bijusi Kuld?gas komturam pak?aut? fogta pils. Prec?zs pils celšanas gads nav zin?ms, bet ir zi?as, ka pils ordenim bijusi jau 1253. g.
     1263. g. Kuld?g? ieradies R?gas orde?a karasp?ks un nodedzin?jis Grobi?as pili. No 18. gs. pils ir Grobi?as pils?tas ?pašum?, kura ap pilsdrup?m ier?ko parku.      20. gs. 70. gados pilsdrupas tiek iekonserv?tas.
Par Grobi?u pres?
Foto:J.Sturm1661.g.;J.Sedols 1999
Grobi?as viduslaiku pils drupas

32: Gulbenes b?skapa pils

Gulbenes pils bija R?gas arhib?skapa pils. K? pils celšanas gads tiek min?ts 1340. g., bet tas nav dokument?ri pamatojams.
     Pilij bijuši divi b?vperiodi. Vispirms uzcelts ?etrst?rainsaizsargm?ris ar diviem apdz?vojamiem korpusiem. V?l?k, dom?jams 15. gs.atraj? pus?, pils st?rim pieb?v?ts apa?š lielgabalu tornis.
     1577. g. pili ie?em un izposta maskavieši.
     1638. g. arklu rev?zij? rakst?ts, ka Gulbene bijusi pils, bet tagad te atrodas tikai muiža.
     1837. g. pilsdrupu viet? nolemj celt bazn?cu, pirms tam atrokot pils m?rus un uzm?rojot pl?nu.
     P?c 2001. g. veikt?s pilsvietas apsekošanas, konstat?ja, ka pils galvenais b?vmateri?ls bijis laukakme?i.
Foto:... Gulbenes bibliot?ka; J.Sedols 2000

Par Gulbenes pili pres?

33: Holmes orde?a pils (M?rti?sal?)

34: Ikš?iles pils

 
Ikš?iles pils bijusi L?vzemes b?skapa, v?l?k R?gas b?skapa vasa?a pils, kuru ilgu laiku okup?jis ordenis. Ikš?iles pils celtniec?ba s?kusies 1185. g. Ikš?iles k? b?skapa pils un domkapitula m?tnes noz?me izzuda 1202. g., kad b?skaps Alberts p?rc?la savu s?dekli uz R?gu.

35: Indricas (Nederitz) pilsvieta

Vec?k?s zi?as- 15.gs. S?kotn?ji bijusi koka pils, v?l?k ap 1530.g. Pl?teri uzb?v?juši m?ra pili. P?t?ta 1982-1985 A. Zari?as vad?b?, saist?b? ar Daugavas HES b?vniec?bu.

36: Jaundoles pilsdrupas

37: Jaunpils pils

Neregul?ra pl?nojuma nocietin?ta orde?a pils ar iekš?jo pagalmu, kas var?tu b?t celta 1301. g., kad  Livonijas orde?a mestrs bija Gotfr?da fon Roga.

38: Jelgavas viduslaiku pils

 

39: Jersikas pils

40: Kalsnavas vasa?a pils

Kalsnavas (Kalzenau) muiža bijusi R?gas arhib?skapu vasa?u muiža ar kungu namu - pili.
Pils celšanas gads nav zin?ms, bet past?v pie??mums, ka t? celta 15. gs. vid?.
Kalsnava piro reizi min?ta 1552. g. T?zenhauzena mantojuma sadal?šanas dokumentos.
Dažos 16. gs. avotos Kalsnavas pils netiek saukta par pili, bet gan par s?tu jeb muižu (Hof Kalzenau).
1591. g. H. T?zenhauzens Kalsnavas s?tu ar tur esoš?m m?ra un cit?m ?k?m piemin?jis sav? testamenta, kas nor?da uz to, ka pils taj? laik? bijusi v?l apdz?vota.
Kalsnavas pils pamešanas laiks nav zin?ms.
Par Kalsnavu pres?
Foto: K.Kuntze 1829

41: Kandavas pilsdrupas un Pulvertornis

Kandavas pils bijusi Kuld?gas komturejas fogta pils.  J.G.Arnts par pils celšanas gadu min 1257.g.

42: Kr?slavas orde?a pils

Ap 12.gadsimtu novads ietilpa latga?u Jersikas valst?. P?c v?cu krustnešu iebrukuma 13.gadsimt? Kr?slava tika iek?auta Livonijas orde?a komturij?. V?stures avotos Kr?slava min?ta 14.gadsimt?, kad pie Daugavas tirdzniec?bas ce?a tika izveidota nocietin?ta Livonijas orde?a pre?u noliktava. No 1558.gada Kr?slava bija orde?a l??a muiža. No 1562.gada novads ietilpa P?rdaugavas hercogist?.

Foto:A.Br?velis 2009 (Kr?slavas muiža)

43: Kokneses pilsdrupas un muiža

Kokneses pils bijusi R?gas b?skapa, arhib?skapa un vi?u vasa?u pils. Pils celta uz sen?k? latga?u pilskalna 13. gs. s?kum?, kad tur vald?ja Vesceke. Vesceke pats nodedzin?ja savu pili, kad uzbruka v?ciešiem un dev?s prom uz Krievzemi.

P?c tam, kad tika uzpludin?ta HES ?denskr?tuve, ?dens l?menis pac?l?s l?dz pils pamatiem, un 20. gs. 90. g. beig?s tika veikti pils pamatu stiprin?šanas darbi. Vienlaic?gi notika pils virs?jo m?ra da?u atrakšana un konserv?šana. Net?lu no pilsdrup?m 18.gs. past?v?ja muiža un 19.gs. jau bija iev?rojama saimniec?ba.
Par Kokneses pilsdrup?m pres?

Foto no Kokneses TIC arh?va

LV  Kokneses pils (drupas) un muiža

44: Krievciema vasa?a pils

Krievciema pils bija R?gas b?skapa vasa?u T?zenhauzenu pils. Pirmo reizi rakstos min?ts: 1354. g. Senais nosaukums: Ruschendorf
Pils celtniec?ba var?tu b?t notikusi p?c 1354. g. Par pils esam?bu šaj? laik? liecina 14. gs. otr?s puses un 15. gs. robežu dokumentos piemin?tais Krievciema v?rds.
1507. g. Krievciema muižu nopirka Gerds Linde.
1585. g. Polijas karalis Stefans Batorijs muižu pieš??ra C?su vaivadam Nikolajam Korfam, kura dzimtai t? pieder l?dz 20. gs. s?kumam.
17. gs. Krievciema pils s?ka zaud?t savu saimniecisko un administrat?vo noz?mi un pils tika pamesta. Blakus pilij izveidoj?s neliela Krievciema muiža. 18. gs. beig?s no pils bija palikušas tikai m?ra paliekas.
Bijušo pils vietu iez?m? neliels zemes paaugstin?jums.
Par Krievciemu pres?

Foto: Z?m?jums K.G. Graß 17...

45: Krimuldas pilsdrupas

Krimuldas domkapitula pils Gaujas senkrast? celta ap 1255.gadu. 16.gs.-17.gs. to ie??ma gan zviedru, gan po?u karasp?ki. 1601.g. pils tika nodedzin?ta, p?c tam to vairs neatjaunoja un t? p?rv?rt?s drup?s.
 Foto: L. Lupi?e, 2004

more info »
LV  Krimuldas pils

46: Krustpils pils. J?kabpils v?stures muzejs

Krustpils jeb Krusta pils min?tie celšanas gadskait?i ir 1231.g. un1237.g., pils tika saspridzin?ta 1577.gad?. Pili labiek?rtoja s?kot ar1622.g., tika uzcelts ar? ka??u un ?ie?e?u ceplis. P?c Zieme?u karapils bija da??ji nopost?ta un 18.gs.1.pus?, da??ji izmantojot vecosm?rus, tika uzcelta jauna ?ka ar maziem st?ra torn?šiem, kuriem bijabarok?li kupoli. Pils saglab?ja viduslaiku pil?m rakstur?go nosl?gtopagalmu, bet v?rtu tornim uzb?v?ja jaunu augš?jo da?u. Plaš?kab?vniec?ba notika 19.gs.s?k., kad tika pieaicin?ts arhitekts JohansD?vids Šulcs. Ar? 19.gs. 2.p. pil? notika remontdarbi un no š? laikafragment?ri saglab?jusies interjeru apdare. Pil? 1.st?v? redzami ar?18.gs.s?k. sienu gleznojumi. Pilsmuižas kompleks? ietilpst plašssaimniec?bas ?ku komplekss.
Kopš 1996.g. pili apsaimnieko J?kabpils V?stures muzejs. 

Foto J.C. Brotze 1792; no J?kabpils muzeja arh?va, 2007(?)
Par Krustpili pres?
Apk?rtnes foto
Apskate, programmas.

47: Kuld?gas orde?a pils (vieta)

Kuld?gas pils (Goldingen) bijusi orde?a komtura pils. Atska?u hronika v?sta, kaKuld?gas pils uzcelta laika posm? no 1224-1245.g. P?c A. T?ses dom?mšis min?tais b?vperiods attiecas uz s?kotn?jas maz?kas pilsceltniec?bu, bet liel? pils - orde?a kastela - kvadr?tisks b?vbloks ariekš?jo pagalmu un ?etriem st?ra tor?iem - celta 13. gs. beig?s.
     13. gs. pilij bijuši divi nosaukumi - J?zuspils (Jesusburg)  un Kuld?ga (Goldingen). 
     Pilijs laika posm? no 1252.-1560. g. bijuši 47 komturi.
     Kad nodibin?s Kurzemes un Zemgales hercogiste, 1561.-1570. g. pil? uz dz?vi apmetas pirmais hercogs Gothards Ketlers.
     Kuld?gas pils vair?kk?rt cieš 17. gs. karos - 1658. g. piliie?em zviedri, 1659. g. - po?i un 1701. g. - atjal zviedri. Pil?vair?kas reizes veica remontdarbus -1636., 1660. un 1668. g. Pils tikane tikai izremont?ta, bet ar? izgreznota atbilstoši Eirop? valdošaimodei.
     1708.-1709. g. pili izdemol? un izlaupa. 1717. g. bijaiebrucis pils zieme?u sp?rna jumts. 1729. g. pils konventa z?le, sauktapar ku?u z?li, bija sagruvusi. 1743. g. nobruka zieme?u korpusa?rsiena. 18. gs. virspilskungs fon Zaks pav?l?ja nojaukt pilsdrupas.K?d? 1826. g. Kuld?gas z?m?jum? pilsdrupas vairs nav att?lotas, kasliecina par to, ka pilsdrupas bijušas jau pazudušas no zemes virsmas.
     19. gs. 60. gados Kuld?gas pils?tas pašvald?ba pilsdrupu viet? ier?koja pils?tas parku.

Par Kuld?gas pili pres?

Foto: 1. V. V.Fromholds -Treijs 1934, ; 2... no Kuld?gas muzeja m?jas lapa, autorties?bas beiguš?s, A.Br?velis 2009

48: Lielv?rdes (Dievukalna) pils (1201)

49: Lennewanden 1229

1201.g B?skaps Alberts pieš??ra Lielv?rdi k? l?ni savam bru?iniekamDanielam Bannerovam (tad tika uzb?v?ta pirm? Liev?rdes pils Dievukaln?). Kopš 1249.g. to p?rvald?ja R?gas Domkapituls, bet p?c 1255.g. -arhib?skaps. M?ra pils Lielv?rdes pilskaln? celta ap 1229.g.nodedzin?t?s l?biešu pils viet?, citviet min?ts agr?ks laikaposms,-starp 1217. un 1225.g., tom?r prec?zi gadaskait?i nav zin?mi, jo R?gasarhib?skapijas saimniec?bas dokumenti pirms 16.gs. nav saglab?jušies.Pirmoreiz rakst?tos avotos pils min?ta 1229.gad?. No 13.gs. vidus t?bija arhib?skapa Kokneses rezidences blakuspils. 1361.g. pili ie??malietuvieši. 14.-15.gs. Lielv?rde k?uva par fogtijas centru R?gasarhib?skapijas t.s. Latviešu gal?, saglab?jot ar? saimniec?bas pils -arhib?skapijas maizes kl?ts statusu. 15.gs.s?k. pili ie??l?ja LivonijasOrdenim, Domkapituls to izpirka tikai 1435.g., 1514.-1534.g. pil?atrad?s Antonija br??u konventa bernardiešu klosteris un pagalm? tikaizb?v?ta m?ra bazn?ca. 1558.g. Livonijas Orde?a mestrs pili nodevaPolijas karalim. Pili un bazn?cu t?s pagalm? da??ji nopost?ja 1577.g.,Livonijas kara laik?, bet v?l 1597.g. Lielv?rd? siroja krievu karasp?ksIvana Barg? vad?b?. Jau 1613.g. no pils bija atlikušas vairs tikaidrupas, to da??ji atjaunoja 1633.g., bet v?l?k viduslaiku celtne netikaremont?ta, jo tai blakus bija izveidojies jauns muižas centrs
Par Lielv?rdes pili pres?

Foto: J.C.Brotze 1792, 1796
J.Sedols 2000

50: Lielstraupes pils

13.gs. celta b?skapa vasa?a pils, pl?nojum? neregul?ra ar dz?vojamo korpusu pie rietumu sienas, kuru p?rvalda Rozenu dzimta l?dz 1625.g. 17.gs.1.pus? pilij bieži main?j?s ?pašnieki. Blakus pilij pak?peniski izveidoj?s pils?ta, kas min?ta jau 1325. g. 16.gs.b.-17.gs. pilij uzcelts lielais tornis. 17.gs. karos pils bieži post?ta un degusi un pat k?du br?di atrad?s drupu st?vokl?. Z?dot t?s milit?rajai noz?mei pili p?rb?v? par muižas ?ku. 1723.g. gr?fs de Las? s?k pils un bazn?cas atjaunošanas darbus. Dz?vojamam korpusam uzb?v? barok?lu frontonu un port?lu, tornim - kupolu ar galeriju. P?c nodedzin?šanas 1905. g. atjaunošana pabeigta 1910.g. p?c arh. V. Bokslafa projekta. Šaj? laik? uzb?v?tas pildrež?a konstrukcijas pieb?ves pagalm?. Pil? apskat?mi arh. V. Bokslafa veidotie interjeri neobaroka stil?. 

14.gs. pie pils austrumu sienas uzb?v?ta bazn?ca, s?kotn?ji tr?sjomu ar velvju p?rsegumu, kas saglab?jies alt?rda??.

Pil? pašlaik atrodas Narkolo?isk? slimn?ca.
Foto: J.C.Brotze1772;  L.Lupi?e, 2008
Viss par Lielstraupes pili pres?

LV Lielstraupes pils

EN Lielstraupe Castle

LT  Lielstraup?s dvaras

RU ????? ???????????

51: Liep?jas (Livas) orde?a pils (vieta)

1300 (?) Domkapitula, v?l?k orde?a pils. Nav saglab?jusies

Foto: Baron Stuart...

52: Limbažu pilsdrupas

Limbažu pils bija R?gas arhib?skapa pils. J. G.Arnta min?tais 1223. g. k? pils celšanas gads nav dokumnet?ri pamatojams. No 1359.-1479. g. pili okup?ja ordenis. Livonijas kara s?kum? pili dedzina krievu karasp?ks. 1567. g. pikls?tai uzbruka zviedri. 1576. g. pilij uzbruka hercogs Magnuss. Un 1582. g. Limbaži k?uva par po?u st?rastijas centru.      1602. g. zviedri nojauca pils nocietin?jumus, kuri v?l?k netika atjaunoti. 1621. g. viedrijas karalis Gustavs II ?dolfs Limbažu pili ar muižu atd?vin?ja R?gas pils?tai, kurai pils pieder l?dz 1783. g. 19. gs. uz nojaukt?s sienas pamatiem uzb?v?ja muižas magaz?nu, kuras viet? 20. gs. uzc?la saimniec?bas ?ku. No 1999.-2000. g. tiek veikti pils m?ru nostiprin?šanas un konserv?šanas darbi.
Foto: J.C.Brotze (2.zim) 1795; A.Br?velis, 2008    
Par Limbažu pili pres?

Limbažu pilsdrupas

53: Lokstene, vasa?a pils

54: Ludzas pilsdrupas

L?dz m?sdien?m ir saglab?juš?s divas sienas no pils tor?a un viena pils ?rsiena. Sienai otr? st?va l?men? v?rojama liela apvalkd?me?a mala. Pils pagalm? 400 m2 plat?b? atsegts no laukakme?iem izlikts bru?is, kur? no liel?kiem akme?iem veidotas notekas
Par Ludzas pilsdrup?m pres?
Foto:J.C. Brotze 1797;.....

55: Lugažu orde?a pils

Lugažu pils bijusi orde?a vasa?a pils. V?sturnieki uzskata, ka pils celta 15. gs, pirms 1431. g.
1518. g. pili nopirka Johans fon Pletenbergs un 1520. g. sa??ma Lugažu muižu par l?ni. Vi?a dzimtai pils palika l?dz 17. gs.
1624. g. karalis Gustavs II ?dolfs pieš??ra Lugažu pili Hansam Vrangelam, kura dzimtai pils ir l?dz pat 19. gs.
Par pils izn?cin?šanas laiku senrakstos zi?as nav atrodamas. Tiek pie?auta iesp?ja, ka pils uzspridzin?ta Zieme?u kara laik?.
20. gs. no pils bija palikušas vairs niec?gas m?ra paliekas. 21. gs. s?kum? vairs nav saskat?mas pat m?ra p?das.
Foto: J.C.Brotze 1801
Par Lugažiem pres?

56: ?audonas b?skapa pils

?audonas pils bijusi R?gas arhib?skapa pils. Par pils celšanas laiku past?v daž?di uzskati - 1271. g., 1275. g., laiks pirms 1375. g., laiks pirms 1432. g. P?d?jais š?iet visticam?kais, jo pilsnovads pirmo reizi min?ts 1432. g.
15. un 16. gs. rude?os pil? m?dza uztur?ties R?gas arhib?skaps.
Livonijas kara laik? pils non?ca Polijas vald?jum?.
1577. g. Krievijas cara Ivana IV karasp?ks pili uzspridzin?ja.
Tiek pie?auta doma, ka pilsdrupas pazudušas no zemes virsmas jau 17. gs, jo 18. un 19. gs. z?m?jumos un aprakstos ?audonas pils vairs nepar?d?s.
Par ?audonu pres?
Foto:Wikipedia, Feldmaršala Ernesta Laudona t?ls uz zirga (pa labi priekš?) k? Marijas Ter?zijas pieminek?a sast?vda?a V?n?.

57: M?lpils orde?a pils

M?lpils (ar? Lemburga) ir sens administrat?vs centrs, piemin?ta l??ugr?mat? jau 1207. gad?, kad orde?a mestrs izl??oja novadu turieneslatvju valdniekam Mene?intam. V?l?k rakst?tos avotos min?ta 1413.gad?k? landmaršala ?pašums - saimniec?bas pils.
M?lpils pils ir celta 14.gadsimta otraj? pus?.  Pamatojoties uz 17. gs. pl?nu materi?lu, M?lpils (Lemburg) pilssast?v?jusi no diviem, ar m?ri iesl?gtiem ?etrkant?giem pagalmiem.Katr? ir bijis viens ?etrkant?gs tornis, izb?v?ts iekšpus m?ra l?nijas,kas nor?da, ka pils celta ap 14. gs. pirmo pusi.
Par M?lpili pres?

Foto:J.C. Brotze 1796.g

58: Mazstraupes pils. Straupes pamatskola

Mazstraupes pils bijusi R?gas arhib?skapa vasa?u Rozenu pils. Pils celšanas gads nav zin?ms. V?sturnieki dom?, ka pils var?tu b?t celta 15. gs. s?kum?. Pils p?rb?v?ta 19. gs. pirmaj? ceturksn?, izmantojot neogotikas elementus. Mazstraupes pils ir agr?ns gotikas formu izpausmes piem?rs.
     1601. g. rev?zij? ir min?ts, ka Mazstraupes pils pieder Johanam fon Rozenam, un pilij esot 50 arkli zemes un 52 saimes. Pils Rozenu dzimtai ir l?dz 18. gs., kad 1727. g. to nop?rk L?venvoldi. 1775. g. Mazstraupes pili p?rp?rk gr?fs Meiendorfs, kura p?cn?c?ji pili apdz?vo l?dz 20. gs.
     1936. g. pil? ier?ko skolu.
Foto:J.C.Brotze 1794, L. Lupi?e, 2005

Jaun?kais par Mazstraupes pili pres?

more info »

Mazstraupes pils

59: Mežotnes b?skapa /orde?a pils

Mežotnes pils 13. gs. s?kum? bijusi Zemgales b?skapam piederoša pils, bet 14. gs. s?kum? Livonijas orde?a pils.
     1219. gs, b?skaps Alberts krist?ja Mežotnes zemga?us un pil?novietojas v?cu garnizonu. Krustneši pili pameta t? paša gada ruden? unatgriez?s R?g?, jo jut?s apdraud?ti.
     1220. g. b?skapa un Saksijas hercoga vad?b? v?cieši kop? arl?biešiem un latga?iem Mežotnes pili ie??ma un nodedzin?ja.
     1242. p?vesta leg?ts Vilhelms no Modenas Mežotnes pili pieš??ra ordenim.
     13. gs. 50 .gadu beig?s pils uz desmit gadiem non?k zemga?u ?pašum?.
     1272. g. orde?br??i pili nopost?ja.
     1321. g. p?c orde?a mestra Gerharda r?kojuma Mežotn? c?la jaunu koka pili.
     1346. g. jauno pili ie??ma un nopost?ja lietuvieši.
Par Mežotnes pili pres?

Foto:Mežotnes pilskalns, A.Br?velis 2007

60: Muj?nu pils

Bijus? R?gas b?skapa vasa?u pils. Celta 16. gs. Muj?nu pils baltais tornis ir visspilgt?k saglab?jies viduslaiku aizsargb?vju fragments Valmieras rajon?. Pašlaik pils teritorijas vid? ierakti stabi L?go sv?tku ugun?m, A mal? uzst?d?tas š?poles, apk?rt novietoti soli. 1996. gad? šeit uzst?d?ts piemi?as akmens repres?tajiem Muj?nu iedz?vot?jiem.
Par Muj?nu pili pres?

 Foto:Castle.lv

61: M?rmuiža

Tor?a arhitekt?r? ir renesanses stila iez?mes, kas ir vien?gais š?dastila dz?vojam?s ?kas paraugs Latvij?. Muižas saimniecisk? dz?ve navbijusi veiksm?ga vis? t?s past?v?šanas laik? l?dz 19. gs. vidum. L?dzar to muižas apb?ve veidojusies 19. gs. vid?, kad uzcelta vienst?v?gam?ra kungu m?ja, kalpu m?jas, ?densdzirnavas un spirta br?zis. Kungum?j? pirms II Pasaules kara darboj?s Zentas Mauri?as un agronoma P.P?tersona vad?t? Tautas universit?tes M?rmuižas noda?a.

62: Nabes pils

Nabes pils bijusi R?gas arhib?skapa vasa?a muižas pils. K. L?viss of Men?rs uzskata, ka Nabes pils pirmo reizi min?ta b?skapu pi?u sarakst? 1318. g. 23. febru?r?.
19. gs. otraj? pus? blakus vecajam pils tornim uzc?la kungu namu.
     Pils tornis l?dz pat 20. gs. tika izmantots k? kl?ts. Šis tr?st?v?gais tronis ir saglab?jies l?dz m?sdien?m. Bez tor?a ir saglab?juš?s ar? 1,7 m biezas, 1 m augstas un 17 m garas m?ra paliekas, kas dom?jams ir viduslaiku pils aizargsienas fragments. 12 m aiz tor?a zem? ir redzami atseviš?i laukakme?i, kas liecina, ka var?ja b?t aizsargm?ra austrumu trase.
 Foto: L.Lupi?e, 2003
Jaun?kais par Nabes pili pres?

Nabes pils

63: N?taures orde?a pils

N?taures pils bijusi orde?pils Siguldas fogtej?. J. G. Arns ir izteicies, ka pils var?tu b?t celta 1277. g., bet konkr?ts pils celšanas gads nav dokument?ri pier?d?ms. Ir zin?ms tikai tas, ka pirmo reizi rakst?tajos avotots t? piemin?ta 1435. g.
1601. g. N?taures pili ie?em zviedri, bet jau taj? paš? gad? pili atkaro po?i. Šajos zviedru-po?u karos pils ir stipri cietusi. 1624. g. rev?zij? N?taures pils ir raksturota k? veca un sabrukusi pils, kurai ir tikai viens apdz?vots ?b?r?is.
1762.-1769. g. pils pagalm?, izmantojot no pilsdrup?m izlauztos akme?us, uzc?la luter??u bazn?cu.
No pils ir saglab?jies aptuveni 49 m garš 1,5 m biezs aizsargm?ra fragments.
Par N?tauri pres?

Foto: J.C Brotze, 1796 (muiža), 1782 (bazn?ca un drupas); J.Sedols 2000

64: Nurmuiža

16. gs. 2. pus? b?v?ta orde?a saimniec?bas pils viet?j?s lauksaimniec?bas att?st?bai. No 1566.g. l?dz 1920.g. Nurmuiža pieder fon Firksu dzimtai. P?c Livonijas kara nocietin?to pili pak?peniski p?rb?v?ja par muižas kungu m?ju. 17.gs.b. pils ieg?st pakavveida formu ar mazu iekš?jo pagalmi?u. No 17.gs. 2.puses pie pils veidots sl?gts saimniec?bas pagalms ar v?rtu torni, v?l?k uzb?v? sta??us un citas ?kas. ...

65: Padebešu jeb M?ko?kalns, M?ko?kalna (Volkenbergas) pils (drupas)

2002. g. bijuš?s pils zieme?rietumu mal? bija sglab?jies 9,6 m garš un 4-6 m augsts m?ris, kas celts galvenok?rt no laukakme?iem un viet?m ar? no ?ie?e?iem. 2002. g. pagalma puses m?ris bija izdrupis un ieaudzis kr?mos.
Par M?ko?kalna pilsdrup?m pres?
 Foto: J.C. Brotze 1771; J.Sedols, 2000

Padebešu jeb M?ko?kalns, M?ko?kalna (Volkenbergas) pils (drupas)

66: Piltenes pilsdrupas

Piltenes pils celta 13. un 14. gs. mij? k? konventa pils un izmantota l?dz 16. gs. Pils drupas atrodamas blakus Piltenes luter??u bazn?cai pie Vecventas (k?dreiz?j?s Ventas gultnes). Saglab?jušies pamati un pils tor?a fragmenti. 14.-16. gs. Piltene bija Kurzemes b?skapijas administrat?vais centrs. 1329. gad? pils iztur?ja lietuviešu karasp?ka aplenkumu, kaut ar? pati pils?ti?a tika nodedzin?ta. L?dz m?sdien?m saglab?jušies pils pamati un divu tor?u - Liel? apa?? un Kauna tor?a fragmenti. Piltenes pils bijusi liel?k? aizsardz?bas b?ve Zieme?kurzem?.
Foto: Armands Sika, 2001

67: Piebalgas b?skapa pils

Piebalgas pils (1318) bijusi R?gas arhib?skapa saimniec?bas pils. P?c pl?nojuma pils bija taisnst?raina saimniec?bas pils ar korpusiem gar pagalma div?m mal?m.
1688. g. Vidzemes arklu rev?zij? min?ts, ka pils vairsnav apdz?vota.
Pilsdrupas tika izpost?tas, izlaužot akme?us apk?rtnes m?ju celtniec?bai. Tiek pie?auta iesp?ja, ka ar? 19. gs. celtajai draudzes bazn?cai tika izmantoti no pilsdrup?m lauztie akme?i.
Par Piebalgas pili pres?
Foto: J.C.Brotze 1797

68: Raunas pilsdrupas

Raunas pils bijusi R?gas arhib?skapa pils. Noz?m?g?k?s pils p?rb?ves saist?tas ar arhib?skapu Jasperu Lindi (vald?jis 1509.-1524.), kad pils nocietin?jumi sasnieguši savu maksim?lo apjomu. Tika uzcelts tornis - Garais Kaspars. 
     1683. g. p?c Zviedrijas kara?a pav?les nojauca pils ?r?jos nocietin?jumus. P?c tam pils p?rb?ve vairs netika veikta.
Par Raunas pilsdrup?m pres?

Foto: J.C.Brotze 1772, 1805; A.Br?velis, 2008
more info »
    

Raunas pilsdrupas

69: R?zeknes pils (drupas) un pilskalns

 Livonijas orde?a pils (Rositten) var?tu b?t celta 13.gs.beig?s (1285. 1324. 1366.). Laik? no 1656.l?dz 1660.gadam, kad tika nosl?gts Olivas miera l?gums un R?zekne tikaatdota Polijai, pils tika nopost?ta un vairs nav atjaunota. Pilsdrupasredzamas R?zeknes centr? 15m augstaj? R?zeknes pilskaln?, no kurapaveras plašs skats uz pils?tu.
Par R?zeknes pilsdrup?m pres?

Foto:J.Brotze 1797, J.Sedols 2000

70: R?gas orde?a pils

R?gas 1. orde?a pils (Vittenstein Ordensburg)  celta 1201.-1297.g. - Zobenbr??u Ordenis.P?c 1330.g. - b?skapa Albertadibin?tais viduslaiku hospit?lis - Sv. Gara Konvents.15.gs.b.-1554.g. -terci?ru orde?u m?ki.16.-20.gs.s?k. - noliktavas, da?? kompleksa -Sv.Gara konventa patversmes u.c. iest?des.1986.-89.g. tika veiktarekonstrukcija.1989.- l?dz šim br?dim - Dekorat?vi lietiš??s m?kslasmuzejs (p?r?j?s bij. kompleksa da?as - skat. objektu "Konventa s?ta")
Foto: A. Br?velis, 2009

71: R?gas orde?a pils 2

Daugavas krast? pils?tas Sv?t? gara hospit??a viet? 1330.-53. g. uzb?v?t? p?c skaita otr? orde?a mestra regul?ra pl?nojuma pils ar vienu galveno torni un trijiem maziem k?p?u torn?šiem st?ros ir liel?k? š?da tipa b?ve Austrumbaltij?.
No 1995. g. 12. j?nija p?c 55 gadu p?rtraukuma priekšpil? tika atjaunota Latvijas Valsts prezidenta rezidence.
Rakstniec?bas, m?zikas un te?tra muzejs.
Foto: J.C.Brotze 1794; L.Lupi?e, 2002

• R?gas pils
• Riga Castle
• ??????? ?????

72: Rindas (Angermünde) b?skapa pils vieta

Rindas pils bijusi Kurzemes b?skapa pils. Pils celšanas gads nav zin?ms. J.G. Arnts min, ka tas var?tu b?t 1249. g.
     Rindas pils v?rds v?r?kk?rt dokumentos par?d?s 15. gs. Pils par?d?s ar? 16. gs. Baltijas j?ras kart?s.
     16. gs. pils tika ie??l?ta Georgam Firksam par 4000 d?lderiem.Georgs Firkss ??lu k? atl?dz?bu atdeva bag?tajam Oto fon Grothusam noRund?les. 1562. g. Kurzemes hercogs Magnuss v?l nebija atdevis šo ??lu.T? k? vi?am bija naudas probl?mas tad 1581. g. vi?š pili p?rdevaJohanam B?ram par 16 000 d?lderiem. B?ri dz?voja pil? 16. gs.
     Rindas pils bija apdz?vota v?l 18. gs. 20.-30. gados. P?c tam pils pamesta un pak?peniski sagruvusi.
     19. gs. pilsdrupu akme?i izmantoti tuv?jo dzirnavu b?v?, gan b?kas celtniec?b? Ov?šos.
     20. gs. beig?s no Rindas pils m?riem nekas gandr?z nebijapalicis. Ir redzami ar vel?n?m p?rkl?jušies un mež? ieauguši sienupamati un atseviš?i akme?i.
Foto: Castles.lv

73: Ropažu (Rodenpois) orde?a pilsdrupas

Ropažu pils bija orde?a pils Salaspils fogtej?. J. G. Arnta min?tais1322. g. k? pils celšanas gads nav dokument?ri pier?d?ms, bet pilsvar?tu b?t celta ap šo laiku. Ropažu pils Livonijas pi?u sarakst? pirmoreizi par?d?s 1467. g.
     1561. g. Ropažu pils bija ie??l?ta Fromholdam T?zenhauzenam.1562. g. orde?a mestrs Gothards Ketlers pili uzd?vin?ja br?vkungamHeinriham fon Donam.
     Pils cieta Livonijas kara laik? 1558.-1559. g., kad krievukarasp?ks to nodedzin?ja. Nav prec?zi zin?ms, kad pils tikusi pamesta.
Par Ropažu pili pres?

Foto:J.C.Brotze, 1801; A.Br?velis 2008

74: Rozbe?u pilsdrupas, Rozulas muižas vieta

 Rozbe?u pils bija R?gas arhib?skapa vasa?u pils. Rozbe?u v?rdsrakst?tajos avotos par?d?s 1372. g., kad Henke Rozens sagatavojis k?dudokumentu. 1385. g. dokument? par?d?s n?kam? pils ?pašnieka v?rds -arhib?skapa vasalis Voldem?rs Rozens. Rozbe?u pilij ?pašnieki irvair?kk?rt main?jušies.K? p?d?jais pils ?pašnieks ir min?ts Georgs(Jorgs) Kr?deners, kurš pili sav? ?pašum? ieg?st 1518. g. un kuradzimtai t? pieder l?dz 17. gs. otrajai pusei.
     1601. g. zviedru-po?u kara laik? pili ie??ma S?dermanlandeshercogs K?rlis, un t? paša gada vasar? pili nodedzin?ja po?u vojevodaŠišinskis.
Par Rozulu (Rozbe?iem) pres?

75: R?jienas pilsdrupas

R?jienas pilsdrupas atrodas pie Imantas ?densdzirnav?m.
    13. gs. celt? Livonijas orde?a pils praktiski nav saglab?jusies. T? bija izveidota uz atseviš?a, dzi?iem gr?vjiem norobežota izc?luma. Pils galvenais tornis bija pilskalna R mal?, uz to veda tilts p?ri dzi?ai gravai, Z mal? bija pusapa?š tornis.
Par R?jienu pres?

R?jienas pilsdrupas
Foto: W.Tusch 1829 (Herdera Inst), Castle.lv R?jienas pilsdrupas

76: Rund?les orde?a pils

  Rund?les pils bijusi orde?a vasa?a pils. Rund?les pils 1467. g.Livonijas pi?u sarakst? v?l nepar?d?s, bet 1555. g. pi?u sarakst? ir.T?d?? tiek pie?emts pie??mums, ka t? var?tu b?t celta Oto fon Grothusavald?šanas laik?, kurš Rund?les muižu nopirks 1505. g. no J.Pletenberga. Grothusa dzimtai pils pieder?jusi l?dz pat 17. gs. beig?m,kad, lielo par?du d??, 1681. g. Grothusiem n?c?s pili p?rdot. ?pašniekumai?as d??, pils pamaz?m non?ca b?d?g? st?vokli. 1721. g. muižasinvent?rij? ir min?ts, ka pils z?l? ir ier?kota kl?ts, ir saglab?jušiestikai tr?s skapji, septi?as gultas un 23 kr?sli.
     1735. g. Rund?les muižu nopirka Kurzemes hercogs ErnstsJohans B?rons, un vec? muižas pils tika nojaukta. Vien?go priekšstatupar veco orde?a pili sniedz 1735.-1736. g. F. B. Rastrelli izgatavotaisjaun?s pils pl?ns, kur? ir att?lota ar? vec? pils. Veicot Rund?les pilsrestaur?ciju, tika atrastas dažas vec?s celtnes b?vdeta?as un 17. gs.vidus - akmen? kaltie Rund?les muižas ?pašnieka Hildenberga fonGrothusa un vi?a sievas, dzimušas fon B?ras, ?erbo?i.
Par Rund?les pili pres?

77: Sabiles orde?a pils

Sabiles orde?a pils (Zabeln) bijusi orde?a fogta, v?l?k saimniec?bas pils. Nav zin?msprec?zs pils b?v?šanas gads. Pils var?tu b?t celta p?c 1253. vai patp?c 1260. g., bet noteikti pirms 1282. g., kad Sabil? min?ts fogtsJohans. Orde?a m?ra pils, iesp?jams, celta tikai 14. gs.
     1563. g. Sabiles pils bijusi tuvu sabrukšanai. Nav zin?ms,kad pils tikusi no?rd?ta. Ir rakst?tas liec?bas, ka 1600.-1604. g.hercogam Fr?driham esot l?gta at?auja izlietot pils akme?us bazn?casremontam un iežogojuma celšanai. 1794. g. J. K. Broces z?m?jum? v?l irredzamas nelielas Sabiles pils drupas. 20. gs. orde?pils vieta apb?v?taar jaun?m ?k?m.
Par Sabiles orde?a pili pres?
Foto. J.C.Brotze 1794, A.Br?velis 2009

78: Sakas viduslaiku pils (vieta)

Sakas viduslaiku pils (Sackenhausen)
(1305(?)). Atradusies Tebras un Durbes satekles viet?. Dab? nav saglab?jusies.

Sakas pils bijusi Kurzemes b?skapa vasa?a pils. Pilsceltniec?ba var?tu b?t s?kusies dr?z p?c tam, kad 1386. g. b?skaps Otoizl??ojis Saku Arnoldam Lindalim (citos avotos pils celta jau - 1305.g.).  Past?v uzskats, ka b?skaps licis šeitcelt pili, lai nodrošin?tu netrauc?tu satiksmi pa toreiz ku?ojamo Tebruun aizsarg?tu Sakas upes gr?vu.
     1522. g. pils non?k Osten-Zakenu dzimtas vald?jum?, kuri pili p?rvald?ja l?dz 1714. g.
     1660. Sakas pilij uzbruka kurzemju un pilteniešu rotas.Dom?jams, ka p?c šiem post?jumiem pils vairs nav atjaunota. 19. gs.s?kum? pils m?ru paliekas vairs nav bijušas redzamas. 20. gs. pilsviet?tika uzcelta kapela, kuras drupas nojauktas 1940. g.

79: Salacgr?vas b?skapa pils

Salacgr?vas pils bijusi R?gas arhib?skapa pils, kas celta lai aizsarg?tu ostu Salacas gr?v?. Rakst?tajos avotos Salacgr?vas pils v?rds par?d?s 1479. g., t?d?? daudzi pi?u p?tnieki atz?st, ka pils tikusi celta pirms š? gada. Savuk?rt A. T?lse, spriežot p?c pils pl?nojuma, pils celtniec?bu attiecina uz 14. gs. beig?m, izsakot pie??mumu, ka L?bekas hronista min?t? de Salce, kuri 1301. g. okup?jis ordenis, var?tu b?t Salacgr?vas pils.
1555. g. Livonijas pi?u sarakst? pils ir min?ta k? nopost?ta un min?ta ar? muiža, saukta Salis.
1638. g. arklu rev?zij? Salacgr?va saukta par skansti, kuras shematiskais pl?ns redzams 17. gs. beig?s tapuš? Vidzemes ce?u kart?.
1780. g. J. K. Broce Salacgr?v? v?l z?m?jis divus augstus m?ra sienu drupas.
Patlaban no viduslaiku pils m?ri virs zemes nav saglab?jušies.
Par Salacgr?vu pres?

Foto:J.C.Brotze 1780
* Senais nosaukums: Salis

80: Salaspils vidslaiku pils (vieta)

Salaspils viduslaiku pils tika celta 1207.g., pie t?s drup?m v?l?kizveidoj?s muiža. 16.gs. t? pieder?ja Hilhena, Vellinga un Lenekadzimt?m. 17.gs. - D.T. Šeningam
Foto: 2.z?m., J.C.Brotze 1797,

81: Saldus orde?a pils (vieta)

Saldus pils bijusi orde?a saimniec?bas pils, kas 15. gs.bijusi pak?auta Kandavas fogtam, bet 16. gs. - Kuld?gas komturam. J. G.Arnts min, ka pils celta 1241. g., bet šis celšanas gads navdokument?ri pier?d?ms. Rakst?tajos avotos Saldus pils pirmo reizipar?d?s 1411. g. Interesanta bijusi pils v?ra izcelšn?s, kas radiessa?sinot die Burg unserer lieben Frau - pils, kas velt?ta m?su m??ajai kundzei, kas bijusi Livonijas patronese.
     1659. g. kara laik? zviedri Saldus pili izlaup?ja un izpost?ja. Bet 1660. g. pil? dz?voja hercogs J?kabs ar ?imeni.
     18. gs. vid? J. G. Arnts sav? pi?u sarakst? par Saldus piliatz?m?jis:"Frauenburga Zemgal? pie Daunes upes, latviski Salde, kur v?lst?v zviedru nopost?tie m?ri."
    19. gs. 20. gados Saldus pilsdrupu m?ri virs zemes vairs navbijuši. Pilsvieta 19. gs. bija ar vel?n?m apaudzis uzkalni?š blakuskro?a muižas ?k?m, p?c 1939. g. blakus Saldus slimn?cai.
Par Saldus pili pres?

Foto: Frauenburg, 17.., No Herdera Inst.

82: Siguldas pils

Siguldas orde?a pils celta 1207.g. k? pl?n? neregul?ra b?ve ar sp?c?giem nocietin?jumiem un lielu priekšpili. Pilij bija 3m biezas sienas. S?kot ar 15.gs. pili papildin?ja ar zemes va??iem, tor?iem un apk?rtm?ri ar tor?iem. Siguldas pils?ti?a pie pils s?ka veidoties jau 15.gs., taj? p?rsvar? bija koka ?kas. Po?u-Zviedru kara laik? pils?tu un pili nopost?ja un jau 1582.g. t? min?ta k? stipri cietusi. No 17.gs.s?k. pils vairs netika apdz?vota un p?rv?rt?s drup?s un šobr?d fragment?ri saglab?jušies divi tor?i, kapelas un komtura z?le. 18.-19. gs. t?s izmantoja k? romantisk? parka sast?vda?a pie jaun?s kungu m?jas, kuras celtniec?bai izmantoja pils akme?us.
Foto: J.C.Brotze 1794; A.Br?velis, 2007

more info »

Siguldas pils

83: Skujenes pilsdrupas un muiža

 Skujenes pils bijusi orde?a saimniec?bas pils Siguldas fogtej?. J. G.Arnts par pils celšanas gadu min 1255. g., bet tas nav dokument?ripamatojams. Skujenes pils par?d?s 1467. un 1555. g. Livonijas pi?usarakst? k? landmaršalam pak?aut? pils.
     Livonijas kara laik? 1559. g, krievi pili nodedzin?ja. Past?vpie??mums, ka pils m?ru iekšpus? bijušas koka ?kas, kuras tad ar? karalaik? nodedzin?tas. Par to, kad pils pamesta, zi?u nav.
     Spriežot p?c 17. gs. kart?m, pils apk?rtne nav main?jusies.Pilsvieta ir apm?ram 50 * 70 m liels plakums, kas iez?m?jas apk?rt?j?reljef? k? kokiem apauguša paugura nol?dzin?ta virsma.
Par Skujenes pilsdrup?m pres?

84: Smiltenes b?skapa pils

Smiltenes pils bijusi R?gas arhib?skapa saimniec?bas pils. J. G. Arnts uzskata, ka pils celta laika posm? no 1367. l?dz 1370. gadam, ta?u rakst?tajos avotos Smiltenes v?rds pirmo reizi par?d?s tikai 1359. g.
Livonijas kara s?kum? 1559. g. pili nodedzin?ja krievi. Pils post?ta ar? 1560. g. Pils izpost?ta un pamesta Zieme?u kara laik? 18. gs. s?kum?.
19. gs. pils aizargm?ru ap?emtaj? pagalm? uzceltas dz?vojam?s un saimniec?bas ?kas, kuras ir apdz?votas ar? m?sdien?s. L?dz m?sdien?m ir saglab?juš?s visa ?etras aizsargm?ru sienas. Sienas ir 60-61 m garas, 1,3-1,5 m biezas un dienvidaustrumu mal? l?dz 5 m augsats. Vair?ku metru augstum? saglab?jies ar? dienvidu st?ris un 14 m no pils - 4 m plati v?rti.
Par Smiltenes pilsdrup?m pres?

Foto: J.C.Brotze 1788, J.Sedols 2000

85: St?be?u vasa?a pils

86: Stendes (Stenden) vasa?a pils

Vec?k?s rakst?t?s zi?as- 1288.g.
Stendes muižas centra sen?k? da?a - da?a no 16. gs. b?v?tas nocietin?tas pils, taut? saukta par Veco pili. Zem t?s ir neliela pagraba velve. Pagrab? redzamas ieejas ailas, kur lejup ved m?r?ti pak?pieni, bet t?l?k viss ir aizgruvis.
Vec? pils atradusies uz nelielas, 0,5 ha m?ksl?gi veidotas sali?as. Pils b?vform?s izpauduš?s rom?nisk?s un, iesp?jams, ar? gotisk?s iez?mes. Seno pili aiz aizsarggr?vja apjoza augsta akmens m?ra s?ta. Vien?gais iek??šanas ce?š veda pa d??a dambja uzb?rumu p?ri ?r?jo v?rtu tor?a pace?amajam tiltam. Apakšzemes ejas no pils pagrabiem kalpojušas ?rk?rt?ju briesmu gad?jumiem un atk?pšan?s vajadz?b?
1288.g.- Teid?na Egles (Talsu T?demanis) l??a ieraksts. 15. gs. l??u ieraksts par ?pašnieku min Markvardu Stekemesi (Marquard Stekemes).
Foto:L.Lupi?e 2004.g.
Par Dižstendi pres?

87: Suntažu b?skapa pils

Indri?a hronika v?sta, ka 1223. gad? b?skaps Alberts licis Maz?s Juglaskrastos celt pili. No uzcelšanas l?dz 1436. gadam Suntažu pils irb?skapa pils,
Suntažu pils bijusi R?gas arhib?skapa pils, no 15. gs. l?dz 16. gs. beig? - domkapitula pils, no 16. gs. beig?m l?dz 18. gs. - muižnieka pils. J. G. Arnts uzskata, ka pils celta 1223. g., bet tam nav dokument?ra pamatojuma.
Livonijas kara laik? 1560. pili iekaroja un nopost?ja krievi. 1577. pili ie??ma un nodedzin?ja po?i. Pils tikusi atjaunota, jo 1626. g. pils v?lreiz tika ie?emta. 1633. g. pils v?l min?ta k? aizsarg?ties sp?j?gs nocietin?jums, bet turpm?ko karu gait? pils nopost?ta. 18. gs. beig?s no Suntažu pils drup?m nekas vairs nebija palicis. Atradusies Suntažu vidusskolas teritorij?.
Suntažu pils pagrabm?ru fragmenti glab? ?kas pretrun?go v?sturisko g?jumu kopš 1223. gada,
Par Suntažiem pres?

Foto:J.C.Brotze 1796.

88: Šlokenbekas muiža

Komplekss izveidojies 1544. g. b?v?t?s orde?a saimniec?bas pils ietvaros. S?kotn?ji to apjoza aizsardz?bas m?ris, kura iekšpus? atrad?s koka saimniec?bas ?kas. P?c Livonijas kara taj? izvietoj?s muižas centrs, kas pak?peniski l?dz 17. gs. beig?m zaud?ja savu aizsardz?bas b?ves noz?mi. To piel?goja saimniec?bas vajadz?b?m, un 1677. g. nocietin?juma m?r? uzceltas jaunas caurbrauktuves ar v?rtu tor?iem. 1772. gad? tiem uzb?v? mansarda jumtus. 1841.-1845. g. uzb?v?ta jaun? dz?vojam? ?ka pie zieme?u sienas. Saimniec?bas ?kas pie aizsardz?bas m?ra uzb?v?tas 18. -19. gs. 1980. gados veikta muižas kompleksa rekonstrukcija. Šlokenbekas muiža ir vien?gais saglab?jies nocietin?t?s muižas paraugs Latvij?.
Par Šlokenbeku pres?

Foto no LPMA arh?va

LV  Šlokenbekas muiža

EN Slokenbeka Manor. Road-construction History Museum

LT  Šlokenbekos dvaras

DE  Schlockenbeck

RU  ??????? ??????????

89: T?rvetes pilskalns (Cukurkalns) un pilsdrupas

T?rvetes pils bijusi orde?a pils, kas past?v?jusi tikai 13. gs. un 14. gs. s?kum?. 1271. g. orde?a mestrs Valters no Nordekes vienojies ar arhib?skapu Albertu par pils celšanu T?rvet?, ar ko b?tu j?saprot jau esošo zemga?u nocietin?jumu uzlabošana, nostiprin?šana un piem?rošana orde?a garnizona vajadz?b?m...
Par T?rvetes pili pres?
Foto:C.G Raetsch 1829; A.Br?velis 2009

90: Tirzas vasa?a pils

Tirzas pils bijusi R?gas arhib?skapa vasa?u T?zenhauzenu muižas pils.Pils celšanas gads nav zin?ms. Lai gan A. fon L?viss Tirzu pieskait?jisarhib?skapa pil?m, tom?r 1555. g. Livonijas pi?u sarakst? Tirzas pilsnepar?d?s. Tirzas pili k? vasa?a pili sav? viduslaiku pi?u sarakst? iriek??vis K. L?viss of Men?rs un A. T?lse. Vietv?rds Tirza pirmo reizidokumentos par?d?s 1461. g. 16. gs. avotos Tirza nav saukta par pili,bet gan par s?tu jeb muižu. Jaunajos laikos uz vec?s pils pamatie celtaTirzas muižas kungu nams, kas 2001. g. bija pamests un pussabrucis.

Par Tirzas pili pres?
Foto:Castle.lv

91: Trik?tas orde?a pils

Trik?tas pils bijusi orde?a C?su komturejas pal?gpils. Past?v hipot?ze par to, ka Trik?ta var?tu b?t viena no Bever?nas atrašan?s viet?m, kas tom?r nav pier?d?ta.
Pils celšanas gads nav zin?ms. Pamatojoties uz Vartberges Herma?a hronik? teikto, ka mestrs Villekins no Endorpes (vald?jis 1282.-1287.) c?lis bazn?cu Trik?t?, J. G. Arnts min, ka pils var?tu b?t celta 1284. g. Savuk?rt A. T?se uzskata, ka pils celta 13. gs. beig?s, uz ko nor?da pils pl?nojums. Dokumentos Trik?tas pils pirmo reizi par?dij?s 1429. g.
Pils pamešanas laiks nav zin?ms
Par Trik?tas pili pres?

Foto: J.Brotze 1799, W.S.Stavenhagen 1866, J.Sedols 2000

92: Tukuma pils tornis

 Tukuma pils bijusi Livonijas orde?a pils, pak?auta mestram.Tukuma novads Livonijas orde?a var? non?ca p?c 1253.g. un neilgi p?c tam tika uzcelta orde?a pils, no kuras l?dz m?sdien?m saglab?jies vairs tikai tornis. ...

93: Turaidas muzejrezerv?ts

Turaidas pils – cietokš?a b?vniec?bas s?kums saist?s ar kristiet?bas ien?kšanu Latvij?. Pils ir ar? Latvijas karu v?stures lieciniece. T? piedz?vojusi bru?otus konfliktus starp R?gas arhib?skapiju un Livonijas ordeni. Par pili zobenus krustojuši gan po?u, gan zviedru, gan krievu karot?ji.
Turaidas muzejrezerv?ts izveidots 1988.gad? k? jauna tipa muzejs Latvij?, kur kult?ras pieminek?i skat?mi to v?sturiskaj? vid? un ainav?.
     Šodien Turaidas muzejrezerv?ta teritorija aptver 41 ha, taj? atrodas 37 ?kas un b?ves.
    Turaidas pilskalns, Bazn?ckalns, muižas saimniecisk?s apb?ves centrs un Tautasdziesmu parks glab? liec?bas par Latvijas v?stures p?d?jo t?kstošgadi.
LV Turaidas muzejrezerv?ts
EN Turaida Museum Reserve - Turaida Castle and Manor
LT  Turaidos muziejus - rezervatas: Turaidos pilis ir dvaras
DE  Museumsreservat Turaida- die Burg und Schlossgut Turaida
RU  ????? ??????? ? ????????? ???????

94: Ungurpils

Ungurpils jeb Pirkules pils bijusi R?gas arhib?skapa vasa?a pils. Pirkule k? pils min?ta 1326. g. Tiek pie?auts pie??mums, ka pils celta Ostinhuzena vald?šanas laik?. R?gas arhib?skaps vi?am Pirkules ciemu izl??oja 1306. g.
     1399. g. Pirkuli nopirka Gethards no Ung?rijas, kura dzimta v?l?k saukta par Ungerniem. Ungernu dzimtai Pirkule pieder?ja l?dz 1760. g.
2009. g. versija-  Ungernu v?rds radies no "Ogres" nosaukuma. B?skapa karav?rs Johans Ungur- Šternbergs 1226. gad? sa??mis zemi ap Sises upi (Madlienas) apk?rtn?. Prec?jies ar Kaupo otro meitu.
17. gs. pils viet? izveidoj?s muiža. Vec?s pils viet? c?la jauno kungu m?ju un ier?koja d?rzu, k? rezult?t? tika da??ji aizb?rti vecie nocietin?jumu gr?vji.
Par Ungurpili pres?
 Foto:A.Br?velis 2009 
 

Ungurpils

95: S?lpils orde?a pils

S?lpils pils (Selburg) no 14. gs. bijusi orde?a fogta pils. Past?v vair?ki uzskati par pils celšanas gadu. J. G. Arnts raksta, ka pili c?lis b?skaps Meinhards 1193. g., bet tas nav dokument?ri pier?d?ms. J. K. Stenders uzskat?jis, ka s??u koka pils 1208. g. nojaukta un t?s viet? uzcelta orde?pils. Š?ds pie??mums ir izdar?ts, jo 1208. g. s??u pilij uzbruka v?cieši un piespieda iedz?vot?jus nokrist?ties. Bet hronista st?st?jums ir pretrun? ar šo pie??mumu, jo saska?? ar to pils palikusi nenopost?ta. P?c Vartberges Herma?a hronikas zi??m orde?br??i S?lpil? m?ra pili c?luši 1373. g.
16. gs. beig?s vai 17. gs. s?kum? S?lpils pil? un priekšpil? notikuši liel?ki p?rb?ves darbi - celti jauni dz?vojamie korpusi. P?c P?avi?u HES uzcelšanas virs ?dens k? sali?a palikusi pilsdrupu augst?k? da?a.

Foto: S?lpils pilsdrupas, 1866 Wilhelm Siegfried Stavenhagen; J.Sedols 2000

Par S?lpili pres?
Apk?rtnes foto

96: Skrundas orde?a pils (vieta)

 Skrundas pils bijusi orde?a pils, pak?auta Kuld?gaskomturam. Par pils celšanas gadu tiek min?ts 1340. g., bet tas navdokument?ri pamatojams. Citos avotos 1368.g.  Nav saglab?jusies.

K? orde?pils Skrundas pils min?ta 1411. g. pi?usarakst?.
     1559. g. orde?a mestrs pili atdeva Kuld?gas komturam, kurštur dz?voja l?dz 1564. g. 1576. g. vi?š pili p?rdeva par 1000 d?lderiemKurzemes hercogam. 17. gs. Skrundas pilij uzcelti nocietin?jumi ar?etriem bastioniem.
     1659. g. zviedru-po?u kara laik? uz laiku zviedri nocietin?j?s Skrundas pil?.
     Literat?r? past?v uzskats, ka pils sagrauta Zieme?u karalaik?. Tom?r 18. gs. pirmaj? pus? Skrundas pils v?l bija apdz?vota. P?ctam pils strauji g?jusi boj?. 19. gs. 20. gados bija palikušas vairsniec?gas drupas. L?dz 20. gs. 60. gadiem pilsvieta past?v?jusi k?vel?n?m apaudzis uzkalni?š. P?c tam ar Latvijas PSR Kult?rasministrijas at?auju, neveicot arheolo?isko izp?ti, uzc?la lielubr?vdabas estr?di.
Par Skrundas pili pres?

Senais nosaukums: Schrunden

97: Talsu orde?a pils (vieta)

Talsu pils bija orde?a Kandavas fogtejas blakuspils. Pils celšanas gadsnav zin?ms. Atsaucoties uz Atska?u hroniku, K. L?viss of Men?rsuzskata, ka pils celta 13. gs. beig?s. Talsu pils orde?pi?u sarakst?par?d?jusies jau 1411. g. Talsu pils, l?dz?gi k? vairums Kurzemes pi?u,var?tu b?t celta 14. gs. Par to, kad pils g?jusi boj?, zi?u nav. Izveidojoties Kurzemes un Zemgales hercogistie, Talsu pils un muižapalika hercoga ?pašum?. 1658. g. pil? mitin?j?s po?u armija.1702.-1708. g. Talsos vald?ja zviedri. Irzin?ms tikai tas, ka 19. gs. s?kum? pilsdrupas virs zemes nebija vairsredzamas. 19. gs. otraj? pus? pils gr?vjos ier?kotas ielas, bet pilsplakum? uzcelts t. s. Heikinga nams. Pilsviet? arheolo?iskie p?tijuminav veikti.
Pilsvieta atrodas aptuveni 200 m uz zieme?iem no Talsu bazn?cas. Garpilsvietas austrumu un dienvidu pusi iet Akas un Kalna iela. No pilsdrup?m virs zemes nekas vairs nav redzams. Viet?m vien?gi ir redzamiatseviš?i laukakme?i. Pils kont?ras vairs nav iesp?jams noteikt.Pilsvieta ir apaugusi ar kokiem un taj? ir uzceltas ?kas.

Par Talsu pili pres?

98: Vainižu b?skapa pils

Vain?žu (Wainsel) R?gas arhib?skapa pils dokumentos min?ta 1359.gad?, bet no t?s nav saglab?juš?s drupas. Vain?žu pilskaln?, kas ier?kots krasta st?r? starp Braslu un t?s pieteku Jenceli, v?l?kos laikos uzb?v?ta muižas dz?vojam? ?ka
Par Vainižiem pres?
Foto:  J.Sedols, Vainižu muiža, 2000

99: Valmieras pilsdrupas

Orde?a pils b?v?ta p?c 1224. g., laik? l?dz 13.gs. vidum. 1283.-87.g. ordenis b?v? bazn?cu un šaj? laik? pils jau past?v. Pils nocietin?jumi b?v?ti pieska?ojoties reljefam. Pati pils ir regul?ra pl?nojuma ar priekšpili un v?l?k priekš?j? nocietin?juma sienas st?ros uzb?v?ti tor?i.
Par Valmieras pili pres?
Foto:J.Sedols 1999

100: Valtai?u pilsdrupas

No pils ir saglab?jušies divi fragmenti 7-10 m augstum? no rietumu sienas m?ra, k? ar? ap 15 m garš un ap 3 m augsts sienas posms pils pagalma dienvidaustrumu pus?.
 Par Valtai?u pili pres?
Apk?rtnes foto

101: Alt-Wenden

Indri?a (Henricus de Lettis) hronik? min?ts, ka pirmos nocietin?jumus C?sis v?cieši uzbuv?juši ap savu sabiedroto- vendu koka pili Riekstukaln? ap 1207. gadu, paral?li uzs?kot b?v?t C?su pili. Zin?mu laiku paral?li past?v?juš?s abas pilis.
1980.gada izrakumos tika atkl?ti sen? nocietin?juma pamatai. Drupas virs zemes nav saglab?juš?s. (p?c R. Rimša)

102: Vecdoles pils

Vecdoles pils bija R?gas b?skapa vasa?a pils un pirmo reizi rakstos min?ta 1226. gad?.    Pils celta paš? Daugavas krast?. 1288. g. arhib?skaps Johans II no Fetas Doles pili atd?vin?ja R?gas domkapitulam. 1297. g. kar? sarp ordeni, R?gas pils?tu, arhib?skapu unJohanu III, R?gas pilso?i izposta R?gas pili. Savuk?rt 1298. g. ordenisatriebjas arhib?skapam un r?dziniekiem un izposta Vecdoles pili. Vecdoles pils p?d?jo reizi dokumentos piemin?ta 1348. un1355. g., kad t? tiek nosaukta par pirmo Doles pili.     14. gs., apdz?vot?bai p?rce?oties uz jauno pili, Vecdoles pils, kas tika 13. gs. beig?s nopost?ta, vairs netika atjaunota. 17. vai 18. gs. pilsdrup?s tika ier?kots ka??u ceplis, izmantojot pils m?ra akme?us. 20. gs. s?kum? no Vecdoles pils m?ra paliek?m nekas vairs nebija saskat?ms,to viet? bija tikai apauguši zemes va??i.
Foto: L.Lupi?e, 2008
Vecdoles pils

103: Vecraunas pils un pilskalns (Tan?skalns)

104: Livonijas orde?a pils. Ventspils muzejs

Ventspils orde?a pils sen?k? da?a ir 13.gs.b. b?v?tais, s?kotn?jibr?vst?vošais tornis. 14.gs. pak?peniski uzcelta regul?ra kastela ariekš?jo pagalmu. Viena no pirmaj?m t?s da??m – pils kapela. T? irvien?g? kapela Latvij? ar izvirz?tu alt?rda?u. L?dz 16.gs. pie pilsatrodas priekšpils ar m?ra un koka apb?vi. 15.gs.b.-16.gs.s?k. tiekpaaugstin?ts pils tornis, 1. un 2.st?va telp?s izb?v?ts velvjup?rsegumus. Šaj? laik? liel?kaj?s telp?s un kapel? apglezno sienas ungriestus. 1659.g. pili stipri posta zviedru karasp?ks, bet dr?z t? tiekatjaunota, m?r?to velvju viet? da??ji izb?v?jot koka siju p?rsegumus.17.gs.b.-18.gs.s?k. pil? tika izmantotas tikai p?ris telpas. 18.gs.pils kapel? atrodas pils?tas bazn?ca. 1827.g. pili p?rb?v?ja amp?rastil? un telpas piel?goja valsts p?rvaldes iest?žu vajadz?b?m, v?l?k –apri??a cietuma funkcij?m. 1867.g. virs pils tor?a uzb?v?ja augstu kokakonstrukcijas torni, kur? atrad?s lo?u nov?rošanas poste?i. Tor?asmaile past?v l?dz 1897.gadam. 19.gs.vid? pie pils cietuma vajadz?b?muzb?v?ja divas ?kas, kur?s atrad?s kameras, cietuma virtuve unapkalpojoš? person?la dz?vok?i. 1872.g. pils iekšpagalm? uzce? ?ie?e?um?ra galeriju.
     Kopš 2001.g. pils atjaunotaj? da?? izvietota m?sdien?ga Ventspils muzeja ekspoz?cija, muzeja kr?juma un darba telpas.
Par Ventspils pili pres?

Foto no Ventspils muzeja arh?va
Livonijas orde?a pils. Ventspils muzejs
Order's Medieval Castle. Ventspils Museum
Ventspilio Livonijos ordino pilis - Ventspilio muziejus
Die Ordensburg Ventspils- Museum Ventspils
???????????? ?????. ?????

105: Vi?akas pilsdrupas

Vi?akas pils bijusi R?gas arhib?skapa pils.  Vi?akas m?ra pils celtniec?ba tika veikta arhib?skapa Jaspera Lindes laik? (1509.-1524.).
     1559. g. Vi?aka tika ie??l?ta Polijas karalim. 1577. g. pils bez c??as kapitul?ja Ivana IV karasp?kam, kas pili izpost?ja. Pils piln?b? nopost?ta Zieme?u kara laik?.
Par Vi?aku pres?
Foto:J.C.Brotze 1797, LPMA

Vi?akas pilsdrupas

106: Zaubes orde?a pils

Livonijas orde?a ?pašum? Zaube (Jürgensburg) non?ca 13. gs., ap 1257.g. tika uzcelta pils, kas post?ta Livonijas kara laik? un gal?gi nopost?ta zviedru un po?u c???s 17. gs.
1559.gada s?kum?, otr? maskaviešu uzbrukuma laik?. Iebruc?ji ie??ma Skujenes, N?taures un Zaubes pilis, nodedzin?ja Piebalgu.
L?dz 1920. gadiem vietu sauca par Jaunpili.
Net?lu uz R aug Zaubes ozols, kura stumbra apk?rtm?rs sasniedz 8 m
Par Zaubi pres?

Foto:J.C.Brotze 1786

107: Pirm?s b?skapa pils vieta

108: Apz?m?jums VIDUSLAIKU PILS DRUPAS

Ar šo ikonu LPMA kart? Viduslaiku pilis apz?m?tas viduslaiku pilsdrupas

109: Apz?m?jums VIDUSLAIKU PILS

Ar šo ikonu LPMA kart? Viduslaiku pilis tiek apz?m?tas viduslaiku pilis. Pilis, kas vair?k vai maz?k p?rb?v?t? veid? saglab?juš?s no viduslaikiem.

110: Pils vieta

Zin?ma vieta, ?ku paliekas nav saglab?juš?s